Noslēdzies metu konkurss 1905. gada parka pārbūvei Kuldīgā
Kuldīgas vecpilsētā atdzims 1905. gada parks – noslēdzies atklātais Metu konkurss parka attīstībai. Parka teritorijā paredzēts izveidot atpūtas vietas, izbūvēt apgaismojumu, atjaunot segumu, veidot labiekārtojumus. Projekta kopējās izmaksas tiek plānotas ap 1,2 miljoniem, no kuriem 800 000 ir Eiropas Savienības fondu finansējums. Būvniecības darbus plānots uzsākt 2026. gadā.
Pašvaldības izsludinātajā Metu konkursā par 1905. gada parka attīstību kopumā saņemtas 5 idejas. Apkopojot žūrijas un arī iedzīvotāju viedokļus, visaugstāko punktu skaitu ieguva SIA “ALPS ainavu darbnīca” iecere parkā veidot vairākus tematiskos dārzus, kas Metu konkursā piedalījās ar devīzi GOLD1412.
Ari iesniegtajām idejām aicinām iepazīties ŠEIT
Koncepcija paredz parkā izveidot gan āra bibliotēku, gan “Atmiņu dārzu” – vietu pārdomām un vēstures izzināšanai, savukārt “Kurzemes dārzu” veidos rožu stādījumi un piemāju dārziem raksturīgie augi, iecerēts veidot arī īpašus “Mūzikas” un “Mākslas dārzus”, kur līdzās estētiski skaistai videi baudīt dažādas radošos performances. Koncepcija paredz parkā veidot arī āra kafejnīcu ar terasi un aktīvās atpūtas zonas bērniem. Rūpīgi izvērtējot kuldīdznieku viedokļus, meta autori piedāvā saglabāt un piešķirt jaunu nozīmi visiem parkā esošajiem darbiem un objektiem, papildinot tos ar jauniem vides un mākslas elementiem.
“Konkursā iesniegtie darbi demonstrēja dažādas pieejas – no ļoti konservatīvas saglabāšanas līdz radoši interpretētai vēsturiskās identitātes atdzīvināšanai. Visi iesniegtie meti saglabā parka pamatfunkcijas, tomēr ne visi piedāvājumi sniedza pienācīgu mūsdienīgu pienesumu vai detalizētu ainaviskās un arhitektoniskās vīzijas attīstību. Daži darbi izcēlās ar konceptuālu dziļumu un kultūrvēsturisko kontekstu,“ par Metu konkursā iesniegtajiem darbiem izsakās žūrijas pārstāve Dace Kalvāne, Latvijas Arhitektu savienības valdes locekle.
Viņa norāda, ka uzvarētāja priekšlikums, kas izcēlies ar visaptverošo, konceptuālo un autentisko ainavisko kvalitāti, ļoti piestāv Kuldīgai: “Tas ir balstīts uz vēsturisko izpēti, taču piedāvātais risinājums ir laikmetīgs, kas spēj līdzsvarot pilsētas kultūras mantojumu ar ainaviskās vides attīstību. Vēsturiskā atmiņa integrēta risinājumos ar mūsdienu pilsētvides izveidi, tostarp tematiskie dārzi, “Atmiņu dārzs”, kafejnīca, mazdārziņi – tas viss rada sajūtu, ka parka stāsts var tikt pastāstīts no jauna, nezaudējot saikni ar pagātni. Novēlu projekta īstenotājiem saglabāt cieņu pret Kuldīgas garu – to smalko līdzsvaru starp laika pieskārienu un dzīvotspējīgu tagadni. Lai arī cik inovatīva būtu ideja, svarīgi, lai tā “elpotu” kopā ar vietējo kopienu un vidi. Savukārt Kuldīgai novēlu saglabāt drosmi iet savu unikālo ceļu – ne vien kā UNESCO Pasaules mantojuma pilsētai, bet arī kā vietai, kur pagātne un nākotne sastopas ikdienas dzīvē.“ tā D. Kalvāne.
Kolēģei pievienojas arī sertificēta ainavu arhitekte Laura Hrisanfova, kura piedalījās konkursā iesniegto darbu vērtēšanai: “Projekts veiksmīgi risina jautājumu par to, kā jaunā publiskā ārtelpa iekļausies esošā pilsētas vēsturiskajā struktūrā. Parka kompozīcijā atspoguļots vēsturiskais ebreju dzīvojamais kvartāls, bet dārza koncepts atsaucas uz Kuldīgas pagalmu struktūru. Risinājums ienes parkā jaunas funkcijas, iedzīvina un veido to par nozīmīgu pilsētas publiskās ārtelpas daļu. Novēlu uzvarētājiem būt drosmīgiem un cienīt katras vietas vērtības, ņemt vērā tās raksturu un identitāti! Radīt vietas ar pievienoto vērtību! Kuldīgai nevajadzētu baidīties organizēt metu konkursus pilsētas publiskās ārtelpas attīstībai – tie var sniegt labākās idejas un veicināt teritoriju ilgtspējīgu attīstību.”
Noslēdzoties Metu konkursam, pašvaldība turpinās sarunas ar uzvarētājiem, tiks detalizēti izstrādātas ieceres izmaksas, lai varētu uzsākt projektēšanas darbus.
Metu konkursa žūrijas komisiju vadīja Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inese Astaševska, pieteikumus vērtēja Jana Jākobsone, Kuldīgas novada būvvaldes vadītāja, sertificēta arhitekte, Jana Bergmane, Kuldīgas novada tūrisma attīstības centra vadītāja, arhitekts Edgars Zalāns, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes arhitektūras un mākslas daļas pārstāve, sertificēta arhitekte Inguna Jekale, Latvijas Ainavu arhitektu asociācijas pārstāve, sertificēta ainavu arhitekte Laura Hrisanfova, kā arī Latvijas Arhitektu savienības valdes locekle, sertificēta arhitekte Dace Kalvāne.
